pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

Baltpieres un sējas zosis






Aizvakar braucot pa Liepājas šoseju ieraudzīju iespaidīgu skatu.. pāris simtus zošu, kas nosēdušies pļavā pie ceļa.

pirmdiena, 2009. gada 27. aprīlis

Rozbeķu viduslaiku pils (drupas)

Vēsture
Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapa vasaļu pils. Rozbeķu vārds rakstītajos avotos parādās 1372. g., kad Henke Rozens sagatavojis kādu dokumentu. 1385. g. dokumentā parādās nākamā pils īpašnieka vārds - arhibīskapa vasalis Voldemārs Rozens. Rozbeķu pilij īpašnieki ir vairākkārt mainījušies.Kā pēdējais pils īpašnieks ir minēts Georgs (Jorgs) Krīdeners, kurš pili savā īpašumā iegūst 1518. g. un kura dzimtai tā pieder līdz 17. gs. otrajai pusei.
1601. g. zviedru-poļu kara laikā pili ieņēma Sēdermanlandes hercogs Kārlis, un tā paša gada vasarā pili nodedzināja poļu vojevoda Šišinskis.

Iespaidi
Godīgi sakot, pārsteidza! Klīstot pa Cēsu rajonu, nekad nebiju iedomājies atrast ko tādu. It kā izbraucot cauri nelielam miestam ar nosaukumu - Rozula un nogriežoties pie aizputējušās brūnās ceļa zīmes, kas norāda par pilsdrupu esamību, nekas neliecināja par to, ka tur var ieraudzīt ko grandiozu.
Varbūt arī parastam bērnam, liksies, kas tad tur? Vienas drupas, bet nu tomēr, ieraugot torni vien jau pie sevīm varēju nodomāt -ux, grandiozi.
Pilsdrupas ir ieaugušas starp kokiem, bet vispārīgi ir pielīdzināmas kārtīgai pilij!

Putnu aktivitātes

Pēdējās divās nedēļās, kopš ceļoju pa Latviju ķerot un fotogrāfējot dažādus dzīvnieciņus esmu ievērojis dīvainu novērojumu.
Putni pēdējā laikā pulcējas lielos baros. Agrāk, lai redzētu dzērves stāvam barā bija jābūt lielai veiksmei, jo viņas parasti dzīvojas divatā. Ar gulbjiem tāpat, tos gan biežāk var sastapt, bet nu tomēr.

Saistībā ar gulbjiem jūtama arī cilvēku pieradināšana, jo viņi tevi ieraugot tuvojas, ar domu, ka tūlīt dos ko ēst.

piektdiena, 2009. gada 6. februāris

Stāsts par darba skudru

Katru dienu agri no rīta darbā ieradās čaklā un priecīgā SKUDRA

Viņa bija priecīga un ļoti daudz spēja izdarīt.

Firma darbojās sekmīgi, taču...


firmas ģenerāldirektore KAMENE nolēma, ka SKUDRA nevar strādāt viena pati savā nodabā, tāpēc tika izveidots uzrauga amats un darbā tika pieņemta MĒSLU VABOLE.


MĒSLU VABOLES uzdevums bija organizēt SKUDRAS darbu. Un MĒSLU VABOLE lika SKUDRAI katru dienu rakstīt atskaites par padarīto darbu.

Drīz vien bija vajadzīgs arī sekretārs, kas palīdzētu VABOLEI reģistrēt un lasīt SKUDRAS atskaites...


Un darbā pieņēma ZIRNEKLI, kas klasificēja dokumentus un atbildēja uz tālruņa zvaniem.

Tajā pašā laikā laimīgā SKUDRA strādāja, strādāja, strādāja...

KAMENE bija ļoti apmierināta ar MĒSLU VABOLES atskaitēm un pieprasīja papildu atskaites, prognozes, dažādus rādītājus un aprēķinus...


Tāpēc darbā bija jāpieņem TARAKĀNS - MĒSLU VABOLES asistents...

...bija jānopērk arī dators un krāsainais printeris.

Drīz vien laimīgā un čaklā SKUDRA sāka sūdzēties par visādām lietu

skaidrošanām un atskaitēm, kas viņai bija jāsniedz... viņa kļuva arvien drūmāka...

Ģenerāl-direktore KAMENE saprata, ka kaut kas ir jādara.

Un tur, kur strādāja priecīgā un čaklā SKUDRA, tika izveidots departaments.


Par departamenta priekšnieku kļuva SIENĀZIS. Viņš iekārtoja sev modernu kabinetu.

Jaunajam priecīgās un čaklās SKUDRAS departamenta priekšniekam bija vajadzīgs asistents, kas palīdzētu izstrādāt stratēģiskos plānus un departamenta budžetu.

SKUDRU vairs nedzirdēja dziedam, viņu arvien vieglāk varēja nokaitināt...

Reiz ģenerāldirektore, ieraugot atskaites, saprata, ka departaments, kurā strādā SKUDRA, vairs nenes tādu peļņu kā agrāk.


Un nolēma pieņemt par konsultanti PŪCI, - lai viņa iesaka labāko risinājumu.

PŪCE firmā sēdēja 3 mēnešus, un pēc tam, kad bija izpētījusi situāciju, secināja:

Departamentā ir pārāk daudz darbinieku...”

ņemot vērā speciālista padomu, tika atlaisti darbinieki, un SKUDRA sarakstā bija pirmā, jo visu laiku bija neapmierināta...


Morāle:

Nav labi būt laimīgai un čaklai Skudrai. Labāk būt nekompetentam un bezjēdzīgam darbiniekam. Nekompetentiem darbiniekiem nav vajadzīgi uzraugi... un visi arī tāpat saprot kāpēc. Un, ja neraugoties uz visiem taviem “pūliņiem” tu joprojām esi čakls darbinieks, tad nekādā gadījumā nedemonstrē, ka esi laimīgs un priecīgs. To tev nekad nepiedos.

Bet, ja tu tomēr stūrgalvīgi esi LAIMĪGA UN ČAKLA SKUDRA, strādā savā labā, lai tev nebūtu uz savas muguras jāstiepj kamenes, mēslu vaboles, tarakāni, zirnekļi un pūces...